Pēdējās dienās starptautiskajā telpā dominē ziņas par dramatiskajiem notikumiem Venecuēlā, kur ASV īstenotā operācija un Nikolasa Maduro aizturēšana radījusi jautājumus par globālo energoresursu tirgu stabilitāti.
Lai gan Venecuēla teorētiski sēž uz pasaulē lielākajām “melnā zelta” rezervēm, ekonomikas analītiķi un tirgus reakcijas liecina par piesardzīgu mieru – tūlītējs degvielas cenu sabrukums vai nevaldāms kāpums patlaban nav novērojams.
Investoru reakcija un tirgus piesardzība
Pirmdienas rīts finanšu tirgos sākās ar prognozējamu piesardzību. Tā kā ASV paziņojums par Venecuēlas naftas krājumu pārvaldīšanu izskanēja nedēļas nogalē, investoriem bija laiks sagatavoties. Atveroties biržām, bija vērojama kapitāla ieplūšana tā dēvētajos “drošajos patvērumos” – zeltā un sudrabā. Akciju tirgos ieguvēji bija ASV lielie naftas uzņēmumi un Eiropas aizsardzības industrijas milži, tomēr pašas naftas cenas saglabāja stabilitāti.
Tirgus dalībnieki šobrīd ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Nav pamata bažām par tūlītēju deficītu, taču nav arī pārliecības, ka ilgu laiku sankcijām pakļautā Venecuēlas nafta varētu acumirklī pārpludināt pasaules tirgus, radot pārprodukciju un cenu kritumu.
Infrastruktūras sabrukums kā šķērslis tūlītējai peļņai
Enerģētikas eksperti norāda uz milzīgu plaisu starp resursu esamību zemē un to pieejamību patērētājam. Reinis Āboltiņš uzsver, ka naftas ieguve un eksports nav process, ko var “ieslēgt ar slēdzi”. Venecuēlas enerģētikas sektors gadiem ilgi ir cietis no investīciju trūkuma un tehniskas nolaidības.
Svarīgākie izaicinājumi:
Nolietota tehnika: Lielākā daļa ieguves iekārtu ir morāli un fiziski novecojušas.
Loģistikas trūkums: Cauruļvadu sistēma un uzglabāšanas termināļi nav darba kārtībā, lai apstrādātu lielus apjomus.
Sankciju sekas: Ilgstošā izolācija no Rietumu tehnoloģijām ir padarījusi nozari mazefektīvu.
Vēsturiski Venecuēla nodrošināja aptuveni 8% no pasaules naftas, taču šobrīd šis rādītājs ir sarucis līdz nieka 1%. Galvenā pircēja lomu līdz šim spēlēja Ķīna, taču ASV skaidri liek saprast, ka turpmāk nepieļaus Krievijas vai Ķīnas dominanci šajā puslodē.
Ģeopolitiskā pārbīde un nākotnes prognozes
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis atzīmē, ka notikušais ir trieciens Maskavas un Pekinas ietekmei Latīņamerikā. Ir kļuvis skaidrs, ka Krievija nav spējusi nodrošināt savu sabiedroto aizsardzību, un Vašingtona tagad aktīvi pārņem iniciatīvu.
Tomēr nozares atlabšana nebūs ātra. Pat pie optimistiskākajām aplēsēm, būs nepieciešami gadi un miljardiem dolāru lielas investīcijas, lai “iekurbulētu” Venecuēlas naftas mašinēriju tādā līmenī, kas spētu būtiski ietekmēt cenas globālajās degvielas uzpildes stacijās.
Autovadītājiem Latvijā un citviet pasaulē pagaidām nav pamata gaidīt krasas izmaiņas uz tablo. Finanšu analītiķi piebilst – situācija varētu kļūt neparedzamāka tikai tad, ja pieaugtu spiediens uz citām naftas ieguvējas valstīm, piemēram, Irānu, kas varētu izraisīt plašāku ķēdes reakciju visā Tuvo Austrumu reģionā.
